Biznesa inkubatori ir viens no reālākajiem instrumentiem, kā aktīvi stimulēt jaunu uzņēmumu rašanos. Vismaz tajos gadījumos, kad viņi strādā. Arī Latvijā, īstenojot Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras programmu, iepriekšējā plānošanas periodā BIJA biznesa inkubatori. Daudzos gadījumos BIJA, nevis STRĀDĀJA. To gan nevarētu teikt par visiem inkubatoriem, bet liela daļa no tiem bija veiksmīgas biznesa institūcijas, kas labi nopelnīja uz Eiropas Savienības fondu rēķina, pie reizes mēģinot pabakstīt vietējos uzņēmējdarbības uzsācējus. Bet vajadzēja atbalstīt un aktīvi veicināt, ne tikai pabakstīt! Kopā programmas ietvaros biznesa inkubatoru pakalpojumi ir pieejami 23 Latvijas pilsētās (10 nacionālās nozīmes pilsētās un 13 reģionālās nozīmes pilsētās, tai skaitā Madonā). Kāds var nosaukt visus biznesa inkubatorus? Es, piemēram, tā uz ātro varu atcerēties, ka inkubatori, kas STRĀDĀ, ir Ventspilī, Valmierā, Rēzeknē, varbūt vēl Jelgavā. Pārējie vienkārši IR. Un tā nav tikai pašu inkubatoru vaina, bet lielākoties Ekonomikas ministrijas un LIAA, kuri ir kapitāli sačakarējusi šo programmu. Pirmkārt, izvirzot dīvainus nosacījumus brīdī, kad tie tika veidoti, otrkārt, īstenojot programmu, sapratuši, ka ir ierāvuši zarā, mēģināja visu saglābt ar inkubatoru operatoru pastāvīgu revidēšanu un naudas aizturēšanu. Rezultātā radās situācijas, kad jaunajam uzņēmējam inkubators bija neizdevīgāks kā neinkubators, respektīvi – sākt savu biznesu bez valsts atbalsta. Tas tāpēc, ka inkubatora pakalpojumi pārsvarā ir sadārdzināti mākslīgi ar domu, ka uzņēmējs, saņemot valsts atbalstu, šo pakalpojumu (grāmatvedība, telpu noma, mārketings utt.) saņems lētāk, kā tas maksā tirgū. Taču inkubatoriem, rodoties problēmām ar naudas plūsmu, daudzviet pienāca ‘’būt vai nebūt’’ brīdis, kā arī jau labu laiku dažos inkubatoros pastāv sistēma, ka jaunais uzņēmējs aizdod naudu inkubatoram par pakalpojumu maksājot pilnu cenu ar cerību, ka pēc visām komisijām, kas būs aptuveni pēc 3-6 mēnešiem, viņš šo naudu saņems atpakaļ.

Inkubators lielā pilsētā ar augstskolu un vairāk kā 30 000 iedzīvotāju un inkubators pilsētā, kurā nav augstākās izglītības iestādes un kura izmēros ir līdzīga Madonai,  pilda divas dažādas funkcijas. Pirmajā gadījumā ir daudz vieglāk atrast kādu, kurš ir gatavs inkubēties un ir pat jārīko konkursi inkubācijas pakalpojumu saņemšanai un uzņemšanai atbalstāmo StartUpu pulkā, tāpēc ir iespējas atlasīt uzņēmumus ar salīdzinoši augstāku pievienoto vērtību un tehnoloģisko potenciālu. Otrajā gadījumā biznesa iniciatīva ir ļoti stimulējama un te vajadzīgi pamatpakalpojumi (telpas, grāmatvedība, juridiskā palīdzība, mārketings). Par to pārliecinos organizējot biznesa ideju konkursu ‘’Madona var labāk!’’ pašvaldības grantu saņemšanai. Tāpēc mums vajag vietu, kur pulcēties jaunajiem uzņēmējiem, nevis 2000 m2 tehnoloģisko parku ar nereāliem nosacījumiem atbalsta saņemšanai lielām atbalsta summām un zemu atbalsta intensitāti. Mazāk ir vairāk Madonas gadījumā.

Nākamajā plānošanas periodā Ekonomikas ministrija reģionālajiem inkubatoriem paredz atbalstu 25 miljonu Eiro apmērā, kas nozīmē, ka Vidzeme saņems aptuveni 5 miljonus, no kuriem 20 %, jeb 1 miljons, ir paredzēti Administratīvo izmaksu segšanai un inkubatoru peļņai. Pirmsinkubācijas pakalpojumiem paredzēts 1 miljons, inkubācijai 3 miljoni. Par veiksmīgi izinkubētiem komersantiem biznesa inkubatora operatoriem ir pieejamas prēmijas. Veiksmīga inkubācija  atbalsta programmas ietvaros tiks uzskatīta, ja izinkubētais uzņēmums atbildīs vienai no šādām pazīmēm:

•             Piesaistītais komercbanku vai formāla riska kapitāla fonda finansējums pamatlīdzekļu iegādei (bez valsts atbalsta grantiem) 100 000 euro apjomā

•             Nomaksātie nodokļi par inkubējamā uzņēmumam darbiniekiem gadā pārsniedz 20 000 euro;

•             Nomaksāto nodokļu apjoms pret izsniegto finansējumu ir ne mazāks kā 60%, bet nomaksāto nodokļu apjoms gadā pārsniedz 10 000 EUR.

Interesanti un pietiekoši augsti rādītāji.                 Minimāli sasniedzamais rezultāta rādītājs no kopējā izinkubētā komersantu skaita  30% ir jāatbilst veiksmīgi izinkubēta komersanta prasībām, bet ne mazāk kā 10 komersantiem. Teorētiski, ja pieņemam, ka Vidzemē būs viens operators, tad par 5 miljoniem ir jāuztaisa 10 veiksmīgi StartUpi. 500 000 EUR par vienu uzņēmumu un var atzīmēties, kā veiksmīgs biznesa inkubators.Makšķerēšana ar slotas kātu.

Skaidrs ir arī tas, ka inkubatoru operatori nebūs ieinteresēti nākt uz mazajām pilsētām – Madonu, Gulbeni, Balviem, Preiļiem, Kuldīgu, Bausku. Jo te vienkārši nav no kā paņemt naudu un jauni uzņēmumu rašanās ir jāstimulē. Paši nenāk. Toties mums būs nauda infrastruktūrai. Pēc aplēsēm uzņēmējdarbības infrastruktūrā varēsim ieguldīt ap 5 miljoniem Eiro nākamajā periodā. Jautājums ir par to, kā šo infrastruktūru nodot lietošanā jaunajiem uzņēmējiem, ja nebūs atbalsta instrumentu inkubācijai un pirmsinkubācijai. Uzbūvēsim labiekārtotu teritoriju vai telpas un piedāvāsim par Tirgus cenu, tajā pašā laikā Valmierā, piemēram, inkubators piedāvās to pašu par ½ cenas. Manuprāt, tas parāda to, ka Ekonomikas ministrijai nav ne mazākās sajēgas par to, ko dara Vides Aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija un par to, kas vajadzīgs uzņēmējdarbības uzsācējiem reģionālajos attīstības centros.

Kādi varētu būt risinājumi?

Mums vajag sistēmu kā jaunajiem uzņēmējiem piedāvāt trīs lietas:

1.       Lētus pamatpakalpojumus uzņēmējdarbības sākumstadijā (telpu noma, grāmatvedība, juridiskās konsultācijas un mārketings);

2.       Vietu, kur pulcēties un mainīties ar pieredzi un viedokļiem, kā arī pajautāt padomu profesionālim;

3.       Grantus sākotnējo izdevumu segšanai un iespēju piesaistīt finansējumu attīstībai;

Tāpēc mēs piedāvāsim Ekonomikas ministrijai nodalīt atsevišķu finansējumu reģionālajiem attīstības centriem, kas ir paši gatavi uzņemties inkubatora operatora lomu. Jo pašvaldība ir tā, kas ir visieinteresētākā uzņēmējdarbības iniciatīvas veicināšanā novadā. Diez vai mēs izveidosim 2000 m2 lielu tehnoloģisko parku, kā, piemēram, Venstpilī vai Rēzeknē, bet mēs varam izveidot vietu, kur rasties un inkubēties maziem un vidējiem uzņēmējiem, kuriem būs potenciāls augt. Un mums nevajag 500 000 EUR, lai izaudzētu vienu veiksmīgu uzņēmumu. Kur rast finansējumu? Sadalīt 40/60. Atstājam reģionālajam centram (Valmierai) 40 % no finansējuma, jeb 2 miljoni Eiro inkubatora operatoram. Pārējos 3 miljonus konkursa kārtībā reģionālajiem attīstības centriem, kuriem ir skaidra vīzija, kādam jābūt inkubatoram viņu pilsētā. Sistēma ar lielo inkubatoru filiālēm ir sevi izgāzusi.

P.S Madonas inkubators šobrīd ir tukšs nevis tāpēc, ka tur nevēlas attīstīt uzņēmējdarbību un uzņemt jaunus uzņēmumus, bet tāpēc, ka sistēma ir kropla. Dace un Janīna ir piesaistījušas uzņēmējdarbības atbalstam novadā ~400 000 EUR ES fondu finansējuma, tāpat ir devušas iespēju inkubatorā būtu mūsu mazajiem StartUpiem, rīko izstādes un pieredzes apmaiņas braucienus. Bet tas nav nekādā veidā saistīts ar LIAA atbalsta programmu biznesa inkubatoriem.

Romāns Hačatrjans